Akadēmiskais centrs
«Augsta līmeņa matemātikā noteikti ir kaut kas elitārs» atzīst jauno un talantīgo matemātiķu pasniedzējs un sagatavotājs olimpiādēm profesors Andris Ambainis. Vairāku gadu garumā zināmā vientulībā jāpavada ilgs laiks, lai attīstītu domāšanas spējas un apgūtu visu to, ko zinātniskā pasaule jau ir izdomājusi un atklājusi. Profesors atzīst, ka matemātikas olimpiādēs Latvijā piedalās tūkstošiem bērnu, kas, attīstot savu domāšanu, šad tad tajās piedalās, un daudz mazāks skaits, kas velta ļoti lielu laiku, lai sacenstos pasaules līmenī
«Tas ir tieši tāpat kā mūzikā, kur ilgstoši jāvingrinās» profesors atsaucas uz kanādiešu/amerikāņu
žurnālista Malkolma Gladvela teikto - lai kļūtu par ekspertu, jāiegulda 10 000 stundu darba - vienalga,vai runa ir par vijolniekiem, komponistiem vai profesionāliem hokejistiem. Profesors Ambainis arī ir bijis viens no tiem, kurš sācis piedalīties starptautiskās olimpiādēs un uzvarējis - 1991. gadā Vispasaules skolēnu matemātikas olimpiādē Sigtunā Zviedrijā Ambainis izcīnīja zeltu,vēlāk Maskavā - sudraba medaļu. Skaļi Latvijā to nesaka, bet viņu uzskata par Latvijas nekronēto Einšteinu. Andris Ambainis ir viens no spējīgākajiem pasaules jaunajiem zinātniekiem kvantu skaitļošanā, 22 gadu vecumā ieguva doktora grādu matemātikā, ir jaunākais akadēmiķis Latvijas Zinātņu akadēmijas vēsturē.
Būdams students, jau pirmajā semestrī viņš atrisināja 15 gadus neatrisinātu uzdevumu, ko viņam iedeva matemātikas olimpiāžu atbalstītājs un iedvesmotājs profesors Agnis Andžāns. Par savu matemātiķa talantu, par vecāku atbalstu un pamudinājumiem izkopt likteņa dāvanu profesors Ambainis stāsta pieticīgi: «Mani vecāki abonēja avīzi Pionieris, kur bija Profesora Cipariņa kluba uzdevumi. Ar uzdevumiem man veicās. Pamēģināju, izdevās ne pārāk ilgā laikā atrisināt visus uzdevumus.»Tā sākās uzdevumu risināšana. Redzot, ka dēlam padodas, vecāki iedrošināja piedalīties citos konkursos, laida no mājām Daugavpilī uz olimpiādēm Rīgā, pirka grāmatas, kas varētu būt lietderīgas. Trenēt smadzenes var, risinot daudz uzdevumu. Pirms braukšanas uz starptautisko matemātikas olimpiādi Ambainim bija divas grāmatas ar uzdevumiem, kas iepriekšējos gados tika piedāvāti kā iespējamie uzdevumi šai olimpiādei - kopumā 150-200 uzdevumu. «Atrisināt uzdevumu dažreiz ir kā sacensība viltībā starp mani un uzdevuma autoru,» stāsta profesors.
Latvijas izlases vadītāja vietnieks Juris Škuškovniks Dienai stāsta, ka bieži vien starptautiskās olimpiādes nav sacensības, lai noteiktu labāko, izcilāko, vienu gudrāko uzvarētāju, bet sagatavošanās vien ir tā vērta kā mācību procesa sastāvdaļa. Latvijā katru gadu aprīlī notiek matemātikas atklātā olimpiāde. «Olimpiādes laiku var pielīdzināt Dziesmu svētkiem,» atzīst Škuškovniks. Aprīlī uz sacensībām Rīgā ierodas ap trim četriem tūkstošiem Latvijas jauno, talantīgāko un erudītāko jauniešu. Tad visas Rīgas centra skolu zāles ir aizņemtas.
Pasaules prakse liecina, ka izcilus panākumus guvušo talantīgo jauniešu pūles tiek atalgotas valsts mērogā - daudzās valstīs starptautiskajās olimpiādēs atzinību guvušo erudītu studijas augstskolā vēlāk apmaksā valsts. Talants, kurš spējis iegūt atzinību, ar savu prātu veicina valsts attīstību. Latvijā labi, ja valstsvīri ierodas uz izcilnieku apbalvošanu.
«Tas ir tieši tāpat kā mūzikā, kur ilgstoši jāvingrinās» profesors atsaucas uz kanādiešu/amerikāņu
žurnālista Malkolma Gladvela teikto - lai kļūtu par ekspertu, jāiegulda 10 000 stundu darba - vienalga,vai runa ir par vijolniekiem, komponistiem vai profesionāliem hokejistiem. Profesors Ambainis arī ir bijis viens no tiem, kurš sācis piedalīties starptautiskās olimpiādēs un uzvarējis - 1991. gadā Vispasaules skolēnu matemātikas olimpiādē Sigtunā Zviedrijā Ambainis izcīnīja zeltu,vēlāk Maskavā - sudraba medaļu. Skaļi Latvijā to nesaka, bet viņu uzskata par Latvijas nekronēto Einšteinu. Andris Ambainis ir viens no spējīgākajiem pasaules jaunajiem zinātniekiem kvantu skaitļošanā, 22 gadu vecumā ieguva doktora grādu matemātikā, ir jaunākais akadēmiķis Latvijas Zinātņu akadēmijas vēsturē.
Būdams students, jau pirmajā semestrī viņš atrisināja 15 gadus neatrisinātu uzdevumu, ko viņam iedeva matemātikas olimpiāžu atbalstītājs un iedvesmotājs profesors Agnis Andžāns. Par savu matemātiķa talantu, par vecāku atbalstu un pamudinājumiem izkopt likteņa dāvanu profesors Ambainis stāsta pieticīgi: «Mani vecāki abonēja avīzi Pionieris, kur bija Profesora Cipariņa kluba uzdevumi. Ar uzdevumiem man veicās. Pamēģināju, izdevās ne pārāk ilgā laikā atrisināt visus uzdevumus.»Tā sākās uzdevumu risināšana. Redzot, ka dēlam padodas, vecāki iedrošināja piedalīties citos konkursos, laida no mājām Daugavpilī uz olimpiādēm Rīgā, pirka grāmatas, kas varētu būt lietderīgas. Trenēt smadzenes var, risinot daudz uzdevumu. Pirms braukšanas uz starptautisko matemātikas olimpiādi Ambainim bija divas grāmatas ar uzdevumiem, kas iepriekšējos gados tika piedāvāti kā iespējamie uzdevumi šai olimpiādei - kopumā 150-200 uzdevumu. «Atrisināt uzdevumu dažreiz ir kā sacensība viltībā starp mani un uzdevuma autoru,» stāsta profesors.
Latvijas izlases vadītāja vietnieks Juris Škuškovniks Dienai stāsta, ka bieži vien starptautiskās olimpiādes nav sacensības, lai noteiktu labāko, izcilāko, vienu gudrāko uzvarētāju, bet sagatavošanās vien ir tā vērta kā mācību procesa sastāvdaļa. Latvijā katru gadu aprīlī notiek matemātikas atklātā olimpiāde. «Olimpiādes laiku var pielīdzināt Dziesmu svētkiem,» atzīst Škuškovniks. Aprīlī uz sacensībām Rīgā ierodas ap trim četriem tūkstošiem Latvijas jauno, talantīgāko un erudītāko jauniešu. Tad visas Rīgas centra skolu zāles ir aizņemtas.
Pasaules prakse liecina, ka izcilus panākumus guvušo talantīgo jauniešu pūles tiek atalgotas valsts mērogā - daudzās valstīs starptautiskajās olimpiādēs atzinību guvušo erudītu studijas augstskolā vēlāk apmaksā valsts. Talants, kurš spējis iegūt atzinību, ar savu prātu veicina valsts attīstību. Latvijā labi, ja valstsvīri ierodas uz izcilnieku apbalvošanu.