Sacensībās piedalījās 12 spēlētāji, katrs no tiem sacensību gaitā izspēlēja 4 Go partijas uz 19x19 izmēra galdiņa. Par neapstrīdamu čempionu kļuva LU Datorikas fakultātes doktorants Dmitrijs Kravčenko, iegūstot 4 punktus no 4 iespējamiem. Kirils Jermalovičs un Ilmārs Nagla ieguva dalīto 2-3. vietu, katrs iegūstot pa 3 punktiem.
Sacensību uzvarētājs ieguva kausu, pirmo trīs vietu ieguvēji tika apbalvoti ar diplomiem un saņēma balvā Go mācību grāmatas. Starp jaunajiem dalībniekiem, kuriem šīs bija pirmās Go sacensības, tika organizēta loterija. Tajā piedalījās Jānis Ķīvītis un Arnolds Ostrovskis (LU Datorikas fakultātes 1.kursa studenti), Pēteris Ratnieks (Rīgas 1.ģimnāzija) un Ēriks Bonders. Loterijā uzvarēja Ēriks Bonders, kurš savā īpašumā ieguva jaunu Go komplektu (2cm bambusa galdiņš un Yunzi akmeņi)
Sacensību laikā no diviem galdiņiem notika spēles tiešraide internetā EuroGoTV interneta mājas lapā.
Sacensības organizēja Latvijas Go federācija ar Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes atbalstu. Go komplektus sacensībām nodrošināja Rīgas Go klubs.
Par spēli:
Stratēģiskā galda spēle, kuru Eiropā pazīst ar nosaukumu Go (pilnais tās nosaukums japāņu valodā ir „i-go”, jeb 囲碁, ķīniešu valodā „veicji”, jeb 围棋, korejiešu valodā „baduk”, jeb 바둑) ir, iespējams, ir vissenākā galda spēle pasaulē. Zināms, ka tā bija pazīstama jau senajā Ķīnā starp 2000. un 500. gadu pirms mūsu ēras. Pirmās vēsturiskās liecības par spēli ir sniedzis Konfūcijs, bet ir pazīstamas arī senākas ķīniešu legendas. Pirms 1000 gadiem spēle nonāca Japānā, kur tā ieguva savu japānisko nosaukumu un kopš tā laika japāņu samuraju (dzen) kultūras ietekmē tur uzplauka un tika noslīpēts arī go spēles tradīcijas japāniskais „atzars” un japāņu Go estētika, stils. Tajā pašā laikā liels daudzums cilvēku turpināja spēlēt Go un attīstīt arī Ķīnā un dara to joprojām. 20.gadsimtā spēle Go kļuva pazīstama arī Eiropas valstīs, ASV, arī PSRS teritorijā, tai skaitā arī Latvijā 20.gs beigās bija Go spēlētāji. Spēcīgākie spēlētāji, protams, joprojām pagaidām ir no Korejas, Ķīnas un Japānas.Go noteikumi ir ļoti vienkārši. Spēlē divi spēlētāji, kuri uz laukuma pēc kārtas liek akmeņus. Tradicionālais laukuma izmērs ir 19x19 punkti, bet mēdz spēlēt arī uz mazāka izmēra laukuma (piem. 9x9, 13x13). Sākumā laukums ir tukšs un spēles laikā tas pamazām tiek piepildīts. Go spēles mērķis ir ieņemt lielāku teritoriju, nekā ieņem pretinieks. Uzvar spēlētājs, kuram ir lielāka teritorija. Par spēlētāja „teritoriju” sauc brīvu laukuma apgabalu, ko pilnībā aplenc šī spēlētāja akmeņi.Go noteikumi ir ļoti vienkārši. Taču šai vienkāršībai ir arī otra puse: tā kā šajā spēlē ierobežojumu ir ļoti maz (to arī nozīmē apgalvojums „noteikumi ir ļoti vienkārši”), tad spēles „plūsma” laikā (ja spēles laukums ir pietiekami liels) potenciāli var izvērsties ārkārtīgi sarežģīta un grūti prognozējama, un uzvara kļūs atkarīga ne tikai no spēlētāja Go prasmēm vai intelekta spējas, bet no visām spēlētāju prasmēm un pat personiskajām īpašībām. Šī paša iemesla dēļ datorprogrammas joprojām spēlē Go samērā vāji. Piemēram, atšķirībā no šaha, kurā dators jau spēlē labāk par vislabākajiem šaha lielmeistariem, labākās Go programmas uz spēcīgākajiem datoriem spēlē tikai laba amatiera līmenī.
<link http: latviango.lv news>Sīkāka informācija par sacensībām un to rezultātiem
Akadēmiskais centrs
