Akadēmiskais centrsVisvairāk trūkst ".NET", "Java", "SharePoint", "C++" programmētāju, vecāko un vadošo programmētāju/arhitektu, norādījuši nozares pārstāvji.
Kā secina uzņēmumi, IT speciālistu trūkums saistīts ar lielo pieprasījumu, kā arī to, ka augsta līmeņa programmētājiem ir reālas darba iespējas savā specialitātē ārpus Latvijas.
Nozares uzņēmumi kā būtisku trūkumu uzsver to, ka augstskolu sniegtās zināšanas neatbilst uzņēmumu izvirzītajām prasībām un vajadzīgajai kvalifikācijai.
Nereti esošā situācija uzņēmumus mudina pieņemt darbā jau gatavus programmētājus ar nepieciešamajām zināšanām un pieredzi, lai pēc iespējas ātrāk tos iesaistītu uzņēmumā realizētajos projektos. Nepieredzējušu darbinieku sagatavošana uzņēmumiem prasa papildu investīcijas un laika resursus, norāda LIKTA.
"Kā risinājumu redzam iniciatīvu pārskatīt augstskolu programmas un akadēmiskās zināšanas tuvināt uzņēmumu aktuālajām vajadzībām, tā atvieglojot jauno speciālistu ienākšanu darba tirgū," komentē "Exigen Services" pārstāve Marina Kozlova.
Asociācijas pārstāvji uzskata, ka situāciju varētu uzlabot, ja valsts skolēniem norādītu, kuras tuvāko piecu desmit gadu laikā būs valstij prioritārās nozares. Šāda informācija palīdzētu studēt gribētajiem vieglāk pieņemt lēmumu par studiju virzienu un veicinātu apgūt tieši tās zināšanas, kuras valstij ir nepieciešamas un pieprasītas.
"Skolēni, izvēloties nākotnes profesiju, ņem vērā gan savas intereses, gan arī iespēju nākotnē atrast darbu. Kā zināms, IT nozare ir viena no Latvijas prioritārajām nozarēm, tomēr, iespējams, pārāk maz tiek prezentēta skolēnu vidū kā perspektīva joma, kurā iegūt zināšanas un kļūt par konkurētspējīgu speciālistu ne tikai valsts reģionā, bet arī pasaulē," norāda LIKTA.
Latvijas Universitātes (LU) Datorikas fakultātes dekāns Juris Borzovs stāsta, ka augstākās izglītības sistēma IKT nozarē strādā "uz pilnu klapi" un uzņem visus, kuri vien vēlas. "Acīmredzami pietrūkst studētgribētāju, un šī tendence joprojām ir nelabvēlīga, tā saistīta ar demogrāfisko uzvedību pirms 18-22 gadiem, kas turpinās šobaltdien," skaidro Borzovs.
Viņš norāda, ka datoru programmēšana ir pārsvarā eksakta nodarbe, bet eksaktas noslieces cilvēku nav vairāk par 20%. "Ja pieņemam, ka augstskolās iestājas ap 50% attiecīgā gadagājuma jauniešu, tad tuvākajos gados, sasniedzot demogrāfiskās bedres pašu dibenu, nevaram sagaidīt vairāk par 2000 eksakto nozaru pirmkursnieku gadā. Patlaban visā Latvijā datorikas studijas sāk ap 1400 pirmkursnieku, un ar to knapi pietiek paaudžu nomaiņai tautsaimniecībā. Taču visai drīz šādu pirmkursnieku daudzumu nebūs, kur ņemt, jo uz eksakti domājošiem jauniešiem pretendē ne tikai datoriķi, bet arī visas inženierzinātnes, dzīvās un nedzīvās dabas zinātnes, kā arī matemātika un statistika," savu pozīciju skaidro Borzovs.
LIKTA uzsver, ka programmēšanas platformas ļoti ātri attīstās un mainās. Patlaban visvairāk trūkst nevis programmētāju ar vispārējām kompetencēm, bet tādu, kas pārzina konkrētas jaunākās tehnoloģijas.
"Jāatzīmē arī neapskaužamais stāvoklis ne-IT kompānijās, jo tām nav iespējas pieņemt darbā jaunus un nepieredzējušus speciālistus, kurus apmācīt un attīstīt. IT kompānijas to var darīt, ja jāmeklē papildu speciālists klāt daudziem jau esošiem, bet uzņēmumos ar IT funkciju konkrētu ikdienas darbu veikšanai šādas iespējas nav," situāciju vērtē asociācijas pārstāvji un norāda - lai uzturētu speciālistu kompetenci, uzņēmumiem ir vajadzīgas nepārtrauktas investīcijas.
Borzovs vērtē, ka pieredzējušu programmētāju trūkums ir bijusi, ir un būs pastāvīga problēma ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē. Tā mazliet pieklusa tautsaimniecības lejupslīdes gados, bet nu ir atkal atgriezusies. Viņš uzskata, ka, turpinoties demogrāfiskajām tendencēm, nekas neatliks, kā vien lūgt šeit ierasties tautas ar tālredzīgāku demogrāfisko uzvedību, "turklāt tas jādara nekavējoties".