Akadēmiskais centrs
Šogad hakatonam bija pieteicies rekordliels komandu skaits – 31 komanda pieteica savu ideju, attīstīt kuras ir palīdzējuši 10 mentori. 15 komandas bija tikušas līdz finālam, t.i. mēneša laika pagūstot pārvērst idejas risinājumā. Katrs projekts tika veltīts pašai komandai un visai Latvijas sabiedrībai nozīmīgai tēmai, cenšoties risināt kādu problēmu. Galvenais priekšnosacījums risinājuma prototipa izstrādei bija atvērto datu izmantošana, tādējādi demonstrējot to vērtību. Ar jau pieejamajiem atvērtiem datiem, skolēniem ir izdevies pievērsties gan mācību procesa uzlabošanas aspektiem, gan nākotnes profesijas un augstākās izglītības iestādes, kur tā būtu apgūstama, palīgu izstrādei, gan labākas dzīvesvietas izvēles jautājumam. Protams, mūsdienu apstākļos vairāki risinājumi bija kaut vai daļēji saistīti ar Covid-19 un tā ietekmi uz sabiedrības ikdienu. Daži skolēni ir centušies izstrādāt Covid-19 datu vizualizāciju, kas ļautu sabiedrībai ātrāk un vienkāršāk gūt ieskatu par esošo situāciju valstī, t.i. tā izplatību un pastāvošiem riskiem noteiktajos reģionos. Citi risinājumi, kaut arī netika tik cieši saistīti ar pandēmiju, ņēma to vērā, piemēram, velomaršrutu izveides palīgs, kas novērtē, cik populārs ir noteiktais ceļa apgabals, kas var novest pie nejaušas saskriešanās ar lielāku cilvēku skaitu, kas šobrīd ir nevēlams, vai lietotne, kas palīdzētu Latvijas tūrismam atgūties no Covid-19 pandēmijas sekām, sniedzot dažādus tūristiem potenciāli interesantus ceļojumu ieteikumus.
„Kopumā, skolēni ir nodemonstrējuši savas spējas definēt viņiem nozīmīgas problēmas, kas vairumā gadījumos ir visai sabiedrībai svarīgas tēmas, papildinot problēmas aprakstu ar ideju, kā tā būtu risināma. Kas ir vēl svarīgāk – ļoti daudzām komandām ir izdevies arī realizēt savu ideju strādājošā prototipā, pielietojot visdažādākās tehnoloģijas. Dažu komandu zināšanas un iemaņas ar IT saistītājos jautājumos ir ļoti iepriecinošas un daudzsološas. Konsultējot komandu dalībniekus, reizēm sākumā vairākas lietas stāstīju visai vienkāršoti, bet diskusijas laikā, atbildot uz jautājumiem un apspriežot jau esošās idejas un/vai problēmas, konstatēju, ka ar dažiem dalībniekiem var runāt jau daudz tehniskāk, t.i. dažiem piemīt gana labas programmēšanas un datubāžu zināšanas. Arī tīmekļa dizaina gadījumā dažas komandas ir devušas priekšroku savu risinājumu izstrādei, vismaz mēģinājumiem to darīt pašiem, nevis jau gatavo veidņu izmantošanai, cenšoties gana īsā laika periodā apgūt pēc iespējas vairāk,” stāsta docente Anastasija Ņikiforova.
Hakatonā šogad uzvaru guva komanda “Helpio”, kura ir pievērsusies ne tika plaši skatītai tēmai – vardarbībai Latvijas ģimenēs. Izmantojot Uzņēmuma reģistra atvērtos datus, kas šogad ir bijis viens no atvērto datu pirmavotiem, ko dalībnieki tika aicināti izmantot savos risinājumos, komanda ir izveidojusi karti, kurā tiktu attēloti sociālo dienestu, policijas iecirkņu un krīzes centri, kuros viņi varētu vērsties pēc palīdzības. Karti var izmantot gan atsevišķi kā tādu, kad cilvēks ir pārliecināts, ka cieš no vardarbības, gan sākumā aizpildot testu, pārliecinoties, ka viņam vajadzētu vērsties pēc palīdzības.
2. vietu ir ieguvusi komanda “Olimp”, kura izstrādāja lietotni, kas palīdzētu Latvijas tūrismam atgūties no Covid-19 pandēmijas sekām. Tas tiktu panākts, izveidojot tūrisma objektu katalogu, katru objektu attēlojot uz OpenStreetMap kartes.
Savukārt 3. vietas ieguvējs ir komanda “STARTERIS” jeb skolniece, kas sava skolotāja vadība, ir padomājusi par to kā palīdzēt sabiebrībai savlaicīgāk un ātrāk gūt informāciju par to, ka kādā no tuvumā esošajām lauksaimniecībām ir plānota lauku apstrāde ar augu aizsardzības līdzekļiem, kas varētu kaitēt cilvēka veselībai, kas atrodas tuvumā.
Kopumā, komandām ir izdevies pārklāt plašu tēmu spektru, mēneša laikā no problēmas definīcijas nonākt pie kaut vai sākotnējas idejas realizācijai. Cerams, ka dalībnieki neapstāsies un attīstīs savus risinājumus līdz gataviem risinājumiem, kas spēs risināt iezīmētās problēmas.
Hakatonu organizēja Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācija (LATA) un Uzņēmumu Reģistrs.
 un Leo Trukšans (LATA biedrs), mēneša laikā palīdzot skolēniem izstrādāt savus uz atvērtajiem datiem balstītos projektus. ){kind=link}