Akadēmiskais centrs
Atvērto datu “savlaicīgums” ir viens no primārajiem atvērto datu principiem. Tas tiek uzskatīts par atvērto datu veiksmes faktoru, bet vienlaikus tas ir viens no lielākajiem šķēršļiem, kas var sagraut lietotāju uzticību datiem un pat vēlmi izmantot visu atvērto datu portālu. Šī aspekta novērtēšana ir ļoti sarežģīts uzdevums, kas vairumā gadījumu kļūst par neiespējamu atvērto datu lietotājiem. Tāpēc ir maz pētījumu par atvērto datu savlaicīgumu, un vēl mazāk salīdzinošo pētījumu par dažādu valstu atvērto datu portālos pieejamo datu savlaicīgumu. Diemžēl 2020. gads deva iespēju to noskaidrot. Kļuva pietiekami viegli noskaidrot, cik ilgs un garš ir datu ceļš no datu turētāja uz OGD portālu, analizējot ar Covid-19 saistīto datu kopu savlaicīgumu attiecībā pret pirmo saslimšanas gadījumu, kas novērots valstī.
Pētījumā “Atvērto datu savlaicīgums nacionālajos atvērto datu portālos caur ar pandēmiju saistītiem datiem: garš datuceļš no datu publicētāja līdz datu lietotājam” (Timeliness of Open Data in Open Government Data Portals Through Pandemic-related Data: a long data way from the publisher to the user) docente Anastasija Ņikiforova aplūko 60 valstis un to OGD portālus, atbildot uz tādiem jautājumiem kā: vai OGD portālā ir pieejami ar COVID-19 saistītie atvērti dati? Cik ātri tie tika publicēti, salīdzinot ar notikuma stāšanos spēkā reālajā pasaulē? Vai tie tiek regulāri atjaunināti? Vai tie ir pieejami mašīnlasāmā formātā? Vai esošā situācija ir skārusi citas iepriekšpublicētas datu kopas? Šie un daži citi jautājumi, kas ir cieši saistīti ar datu atbilstību “atvērto datu” principiem un to kā un cik lielā mērā tie ir spējīgi ietekmēt sabiedrības dzīves un valsts ekonomiku, tiek atbildēti, ļaujot saprast, cik ātri OGD portāli reaģē uz ārkārtas situācijām, atverot un atjauninot datus to turpmākai iespējamai atkalizmantošanai, kas ir būtiski digitālajā datu pasaulē.
Pētījumā definētie un atbildētie jautājumi atvērto datu pasaulē tiek uzskatīti par visai būtiskiem, ļaujot noteikt kritiskus aspektus, pie kuriem būtu jāstrādā gan daudzām valstīm kopā, gan individuāli, sākot ar atvērto datu iniciatīvu pilnveidošanu un attīstīšanu, turpinot ar praktisko izmaiņu ieviešanu gan atvērto datu kultūras, gan tehnoloģiju līmenī. Daudzas valsts iniciatīvas salīdzinošas analīzes ļauj, savukārt, gūt skaidrāku ieskatu par to, kas būtu tās valstīs, kuru pieredze būtu jāpārņem, uzlabojot identificētus vājākus aspektus ceļā uz atvērtāku pasauli, tostarp atvērtās zinātnes veicināšanai.
Data.europa.eu portāls ir vienota vietne, kas nodrošina piekļuvi atvērtajiem datiem no visas pasaules, t.i. no nacionālajiem, ES, Eiropas, reģionālajiem un starptautiskajiem portāliem, veidojot šobrīd lielāko atvērto datu piekļuves punktu. 2021. gadā “data.europa.eu” ir aizstājis divus līdz šim lielākus portālus “EU Open Data Portal” un “European Data Portal”, tiem apvienojoties vienā lielākā un spēcīgākā projektā, kuru vada pasaules ievērojamākie pētnieki un praktiķi atvērto datu jomā.
Pašu zinātnisko rakstu docente Anastasija Ņikiforova prezentēja starptautiskajā konferencē "Fourth International Conference on Multimedia Computing, Networking and Applications (MCNA)" 2020. gada nogalē.
 savlaicīgums, kas ir viens no atvērto datu portālu svarīgākajiem veiksmes faktoriem.){kind=link}