Piektdien, 24. februārī, Latvijas Universitātes 81. ikgadējās starptautiskās zinātniskās konferences ietvaros aizvadīta sekcijas sēde “Kognitīvā zinātne”, kurā pulcējās uztveres un kognitīvo zinātņu pētnieki, lai dalītos ar savu pagājušā gada pētījumu rezultātiem. Sekcijas plenārreferātu nolasīja Žana Niko institūta vadošais pētnieks (Parīze, Francija) un Ņujorkas Universitātes (ASV) globālais izcilības profesors Filipe Šlenkers, kura monogrāfija “Ko tas viss nozīmē?” izraisījusi būtisku rezonansi dažādu nozaru pētnieku vidū pasaulē.

Prof. Jurģa Šķiltera recenzija par monogrāfiju “Ko tas viss nozīmē?”

Ko tas viss nozīmē?

Schlenker, P. (2022). What It All Means: Semantics for (Almost) Everything. Cambridge, MA: The MIT Press.

“Ko tas viss nozīmē?” ir Filipes Šlenkera monogrāfija, kas ne tikai fascinējoši izskaidro, kas ir semantika, arī ārpus-zinātnes interesentiem, bet arī paver jaunu lappusi nozares attīstībā. Ne tikai valoda ir nozīmes nesējs, bet arī žesti, mūzika, sejas izteiksme, deja. Jebkuras formas cilvēka (un citu dzīvu radījumu!) vidē var nest nozīmi. 

Semantika — nozīmes sistemātiska izpēte — F. Šlenkera monogrāfijā gūst būtiski jaunas, plašākas un arī dziļākas robežas un izpausmes dimensijas. Ne tikai jautājumā par to, kas var nest nozīmi, bet arī jautājumā par to, kas ir tās zinātņu nozares, kas ir ietvertas nozīmes pētniecībā. Semantika nav tikai humanitāro zinātņu, bet arī sociālo, eksakto un arī dabaszinātņu joma, un tai ir saistoši arī eksperimentālo pētījumu rezultāti.

Grāmatai ir divas lielas pievienotās vērtības - tā ir ne tikai būtiski jauna skatījuma lappuse, bet arī var kalpot kā fascinējošs ievads semantikā. Semantikas tālākas attīstības dimensijas ieskicētas sākumdaļā, raksturojot nozīmes piešķiršanu kā daudz plašāku nekā tikai cilvēka valodas apstrādi, un noslēguma daļā aprakstot vairākas no fascinējošām semantikas pētniecības jomām kā mūzikas un žestu semantiku; tomēr lielākā daļa monogrāfijas sniedz rūpīgu, dziļu un labi uztveramu ievadu arī nespeciālistiem.

Semantika ir saistāma ar daudz un visai atšķirīgiem izteiksmes formātiem – ne tikai valodu, bet arī žestiem, deju, sejas izteiksmēm, zīmju valodu, attēliem. Tomēr semantikai ir kopīgs matemātiski precīzs izteiksmes pamats un to autors lieliski ilustrē savā apjomīgajā veikumā (par šo vairāk skat.: van Oosterndorp, 2023)

Protams, jāsaprot, ka šis ir vairāku gadu un gadu desmitu pētījumu rezultāts. F. Šlenkera un kolēģu iedibinātais pētniecības virziens — Supersemantika — ir konteksts, kurā ir tapusi šī monogrāfija un kurā šobrīd aktīvi notiek pētījumi gan dejas semantikā, gan vizuāla atveida, animāciju, gan arī zīmju valodas (turklāt tās nebūt nav visas izpētes jomas!) semantikā.

Ir virkne jomu, kuras F. Šlenkera pētījumi ir aktualizējuši un kuras ir gadu desmitiem bijušas nepelnīti atstātas novārtā— tostarp primātu kognitīvo procesu izpēte un semantika. Kopumā antropocentrisma problēma ir būtiska kognitīvā zinātnē un to trāpīgi risina F. Slenkera un kolēģu veikums (Schlenker et al., 2022).

Vēl viena būtiska dimensija F. Šlenkera monogrāfijā ir akcents uz nozīmes komunikatīvo lomu. Tiklīdz komunicējam, mēs izsakām nozīmes. Daļa no tām ir valodā, bet liela daļa ir žestos, sejas izteiksmēs. Mēs komunicējam arī ar mūzikas un dejas pastarpinājumu un arī tā ir nozīme. 

Komunicējot mēs ne tikai izmantojam atsevišķas nozīmes un to kombinācijas, bet arī veidojam gramatiskas struktūras un arī gramatikas izpratne tādējādi ir plašāk interpretējama nekā klasiskajās, tikai lingvistisko materiālu aptverošajās, pieejās. Kolīdz pārnesam nozīmi, mēs veidojam saistījumus starp iepriekš pateikto un to, ko vēl pateiksim tālākajā kontekstā, kā arī uz mūsu un mūsu saziņas partnera zināšanām. Kā tas notiek valodā, zīmju valodā nedzirdīgo cilvēku komunikācijā, žestos un citās nozīmi nesošās formās, tas ir jautājums, ko F. Šlenkera monogrāfija un citas saistītas publikācijas veiksmīgi un pārliecinoši risina.

F. Šlenkera pētniecības programma ir fundamentāla visām nozarēm, kuras pretendē pētīt semantiku, un uzdod jautājumus, kuru atbildē pārklājas gan loģiski-matemātiskā, gan eksperimentālā, gan arī humanitāro un sociālo zinātņu pētījumu rezultāti — vai nozīmes struktūras ir rekursīvas un kompozicionālas visās to izteiksmes formās? Kas ir atšķirības un līdzības un kas ir kopīgas struktūras visās šajās jomās? Kā šīs jomas viena otru ietekmē? Kas ir unikāls mūsu kā cilvēku semantikā un kas ir līdzīgs, kopīgs mūsu un citu augstāko primātu semantikā ?

F. Šlenkera pētniecības programma ir atvērta un domāju, ka tuvāko gadu laikā piedzīvosim matemātiski precīzus modeļus nozīmei citās jomās papildus tām, kas lieliski aprakstītas šajā monogrāfijā.


Schlenker, P. (2022). What It All Means: Semantics for (Almost) Everything. Cambridge, MA: The MIT Press. https://mitpress.mit.edu/9780262047432/what-it-all-means/
van Oosterndorp, M. (2023) Alles is semantiek (in Neerlandistiek https://neerlandistiek.nl/2023/01/alles-is-semantiek/)
Schlenker, P., Coye, C., Steinert‐Threlkeld, S., Klinedinst, N., & Chemla, E. (2022). Beyond Anthropocentrism in Comparative Cognition: Recentering Animal Linguistics. Cognitive Science46(12), e13220.


Skatīties LU 81. ikgadējās starptautiskās zinātniskās konferences sekcijas sēdes “Kognitīvā zinātne” ierakstu

Dalīties

Saistītais saturs

LU 81. starptautiskā zinātniskā konference: Kognitīvā zinātne
19.02.2023.

LU 81. starptautiskā zinātniskā konference: Kognitīvā zinātne